Ja uzskati sevi par labu cilvēku, un cilvēciskās vērtības Tu turi augstāk par visām citām vērtībām,  šis klubs ir īstā vieta, kur satikt sev līdzīgos un kopā darītu labas lietas.

Labs cilvēks ir cilvēcīgs.... 

Kas tad ir cilvēcība? Ko mēs saprotam ar šo vārdu? Tā vispirms ir morāles īpašība un attieksme pret visām  dzīvām radībām un Pasauli, kas balstīta uz sapratni un garīgo līdztiesību, uz dzīvi un attīstību, uz dziļu līdzcietību un reālu palīdzību viņu attīstībā, uz atklātu un labvēlīgu sadarbību ar viņiem. Palīdzība un sadarbība visas esības pilnveidošanā ir Cilvēcības dzīves jēgas uzstādījums.

Cilvēcība - tas vienlaicīgi ir augstu morāles īpašību komplekss, kas principā arī rada īsta Cilvēka veidolu - garīga un augsti saprātīga. Cilvēka cieņa - tā ir Cilvēcības cieņa.Tieši tas ir sirds labestības, līdzcietības, cildenuma, pašcieņas un cieņas pret citiem cilvēkiem avots.

Cilvēcība ir vispārcilvēcīga! Tieši tā un nepieciešamība pēc tās izpausmēm dzīvē tiek apliecināta dažādos - garīgi - filozofiskās un reliģiskās cilvēces  Lielo Skolotāju mācībās, labākajos filozofijas sacerējumos un domātāju , rakstnieku, mākslinieku, komponistu u.c. mākslas darbos. Jo dziļāk šo darbu radītājs izsaka vispārcilvēciskās vērtības, mērķus un ideālus, jo tuvāki un saprotamāki tie kļūst dažādu nacionalitāšu, ēru un kultūru  cilvēkiem. Cilvēcībai nav robežu, nacionalitāšu un valstisku veidojumu. Cilvēcība ir pretstats cietsirdībai, vardarbībai,  bezjūtīgumam, neiecietībai, naidam, ļaunumam un vienaldzībai. 

Rērihs par Cilvēcību.

Katrai svītriņai, kas nesta vispārcilvēciskās saskarsmes labā, jābūt apsargātai ar visu mīlestību un labestību. Iespējamo attiecību pavedieni parasti ir smalki līdz nesaskatāmībai, bet tur, kur viņus jau var saskatīt, tie ir jānostiprina. Pat pamatā vienādi domājošie bieži sev uzlīmē  krāsainas etiķetes un sapņo tikai norobežoties, taču darba vienotība mēdz būt tik tuvu - vajag tikai piekāpties divām - trim pārliecībām un pieradumiem.


Ne tauta pret tautu tad karos, bet visas kopā pret tumsu!

 Rainis

Latviešu tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana.

 Labo Cilvēku Kluba viens no mērķiem ir  latviešu tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana, lielu uzsvaru liekot uz šī kultūras mantojuma saglabāšanu latviešu diasporā.

Ja kultūras radošais centrs ir sirds, ja kultūras pazīme ir Cilvēcība, tad šai Cilvēcības pazīmei jābūt arī atsevišķos kultūras rādītājos – indivīdos un tautās. Katra sadarbība iespējama vienīgi uz cilvēcības un viscilvēcības pamatiem. Tā arī katrai tautai, lai tā kļūtu patiesa garīga un materiāla progresa spējīga, lai tā spētu sadarboties ar citām māsām, jāatraisās no sava šaurā egoisma. Taisni aiz cieņas pret patieso nacionālismu Rērihs ilgojas, lai katra tauta, izkopjot savas individuāli nacionālās spējas, pilnveidojot sevi, kļūtu par pilnskanīgu akordu visu tautu korī. Tautām jāatver savas lielās nacionālās bagātības citām tautām, tautu sirdij jāsaskaras ar citu tautu svētākajām ilgām tautām jāapmainās šo ilgu piepildījumos, tām jālaiž caur savu apziņu arī citu tautu sasniegumi, tikai tā tās sapratīs, ka nacionālās kultūras pamatelementam jābūt arī viscilvēcībai, tikai tā no savas norobežotās vienpatības tās iekļausies visu tautu draudzībā. Nikolajs Rērihs ilgojās pēc tautu dvēseles būtiskas skanēšanas, viņš aicina pacelt nacionālisma jēdzienu tā tīrajā simfoniskajā skanējumā.

 Taisni kultūra tā bijusi, kas sekmējusi arī visas cilvēces un tautu attīstību un labklājību . . Tāpēc arī Nikolajs Rērihs ar pārliecību tic kultūras nākotnes misijai. Cilvēces posts, ka tā novērsusies no kultūras. Kultūra ir viņas patiesākais GLĀBIŅŠ. Sevišķi tagadējā šķelšanās laikmetā, kad plosās tumšie spēki, „cilvēces domājošām aprindām steidzami jāapjēdz Kultūras nepieciešamība”. Kultūra arī paglābs no antagonistiskā separātisma, jo kultūras augstākos sasniegumos visas tautas jau vienotas: šie sasniegumi ir „visu cilvēces ģēnija iekarojumu sintēze”. Kultūra dos cilvēcei starptautiskās saprašanās valodu, apvienos cilvēci. Tāpēc ne velti kultūra, tāpat kā daile, Rēriham šķiet augstākā panaceja, ko pazinusi cilvēce.

            „Pašlaik grūti, visai grūti lielajā planētas mājā. Apmulsis cilvēku gars, samulsis, kaitējot cits citam. Un pat paši dabas spēki it kā sadumpojušies. . Bet vēsture jau pazinusi tādus periodus, un cilvēce pazīst arī panaceju pret šo postu. Šī panaceja – Kultūra. Tur, kur rokas un smadzenes dara nespēcīgu, tur neuzvarama ir sirds, bet sirds ir Gaismas Valsts, tā ir Kultūras centrs.”

Rihards Rudzītis

Nikolajs Rērihs__________________________

KULTŪRAS CEĻVEDIS  (fragments, skat. no 107.lpp. – 120. lpp.)


Latviešu tautas nemateriālais kultūras mantojums ietver sevī arī sakrālo kodolu - Dievatziņu - tūkstošu gadu laikā krātā garīgā pieredze un zināšanas par Visumu, Dievu un Dieva laisto pasauli. Šis kultūras mantojums ir mūsdienās,- globalizācijas laikmetā, īpaši aizsargājams, ko paredz arī UNESCO 2003. gadā pieņemtā Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.  

Likums Latvijā stājies spēkā 2004.gada 16.decembrī.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .